Eseja par Ārzemju mākslas muzeju

Skaistais un interesantais, vēsturiskais un patiesais – šie jēdzienu varētu būt tie, kas mani vilināja apmeklēt Valsts Ārzemju mākslas muzeju. Ieejot muzejā, katru apmeklētāju apņem īpaša sajūta.
Valsts Ārzemju muzejs dibināts 1920. gadā, un tā kolekciju raksturs laika gaitā ir mainījies. Sākotnēji Rīgas pilī pastāvēja Valsts mākslas muzejs, kurā tika komplektētas latviešu un ārzemju mākslas kolekcijas, kas piederēja valstij, un tikai 20. gadsimta 40. gadu otrajā pusē tika realizēts projekts par mākslas muzeja krājumu sadalījumu pēc profila. Šajā laikā muzeja krājumam tika pievienotas daudzās Rīgas pilsētas mākslas muzejā (dibināts 1905. gadā, atrodas K. Valdemāra ielā 10a, tagadējais Valsts Mākslas muzejs) esošās privātkolekcijas, tādēļ aizsākums Ārzemju mākslas muzeja krājumam ir meklējams jau 1773. gadā pēc tam, kad ārsts Nikolauss Himzels (1729- 1769) novēlēja savu daudzveidīgo kolekciju Rīgas pilsētai.
Valsts Ārzemju muzejs vairāk kā astoņdesmit gadu pastāvēšanas laikā ir izveidojies par bagātāko citzemju mākslas krātuvi Latvijā. Tajā ir apvienota dažādu laikmetu un tautu māksla no 5. g.t. p. Kristus līdz pat 20. gs. sākumam. Lielāko Ārzemju mākslas muzeja krājumu veido vairākas pamatgrupas: Senās Ēģiptes māksla, antīkā māksla, Tālo Austrumu māksla, Rietumeiropas māksla.
Valsts Ārzemju mākslas muzejā ir apjomīga beļģu mākslas kolekcija. Kolekcija ietver 54 gleznas, vairāk nekā 100 zīmējumus un grafikas lapas, 9 tēlniecības darbus un 363 medaļas, kā arī Briseles mežģīnes. Kā nozīmīgākie autori šeit minami: Luijs Busarē, Izidors Opsomers, Pjērs Polī un Ežēns Žils Žozefs Lārmanss.

…