Liela problēma, ko varēja novērot lugas gaitā ir mātes nevēlēšanas laist savus dēlus karadienestā. Respektīvi viņa nevēlējās, lai tie ietu par zaldātiem. Saprotu mātes nostāju, jo ir grūti palaist savus bērnus prom, zinot, ka tie var tikt nonāvēti. Bet zēni paši izrādīja vēlmi uz turieni doties. Kuražas māte saņem niknus vārdus no apkārtējiem par to, ka viņa vēlas dzīvot no kara, bet pati ar savu ģimeni stāvēt malā. Arī lugas pašā sākumā varēja redzēt varoņu bažas par to, ka nav iespējams savākt vajadzīgo daudzumu puišu, kas dotos karā. Tie, kas apsola, tie pazūd, kā arī kritēriji – kā piemēram veselības stāvoklis, tiek nolikti malā un netiek ievēroti, jo nav gribētāju. Respektīvi – ņem visus, kas piesakās.
Piedzīvotais atmiņā un traumas ķermenim paliek uz visu mūžu. Līdz ar to tāda īsta miera kara laikā, kas sniegtu gandarījumu nav.
…