Margaretas bailēm par saindētu pārtiku un iemesls spazmām kaklā iespējams ir meklējams bērnībā, kad māte spieda viņu ēst kaulu smadzenes un biezas glumas speķa šķēles katru svētdienu, meitene to visu nevarēju dabūt sevī un rija līdz ar vēmekļiem, kā arī māte verbāli pazemoja meiteni, saucot par rijīgu, kad viņa apēda pāris bulciņas.
Bioloģiskie faktori, kuri ietekmēja Margaretas stāvokli, pēc manām domām, ir saistīti ar māti, jo mātei bija psihiski traucējumi, kā, piemēram, augsta paranoja pret ārpasauli, mājās durvīm vairākas drošības sistēmas, durvju logiem priekšā kartoni un spoguļi bija jānoņem, jo tajos var iespert zibens. Māte iespējams cieta no kādas psihiskas saslimšanas, jo viņai piemita maģiska, neloģiska domāšana un sadistiskas izpausmes, piemēram, Margaretai jānogriež īsi mati, jo tā viņa kļūs spēcīgāka, pēc tam Margaretu apsmej par izskatu. Citi ģimenes locekļi emocionāli vēsi, piemēram, pēc tēva nāves piekodina Margaretu neraudāt, lai neaizskartu mātes jūtas, acīmredzami, māte vienmēr ir bijusi aprūpejāmā nevis aprūpētāja, no tā izriet Margaretas vientulība un noslēgtība ģimenes lokā. Vienīgais pozitīvais faktors, kurš ir saistāms ar Margaretas un ģimenes attiecībām ir tēvs, ar kuru viņai asociējas labas atmiņas, kā ogu lasīšana. Margareta jūtas droši tēva paspārnē, par ko liecina “drošā saliņa” mājās – tēva rakstāmgalds, kur ielīst un atslēgties no pasaules, jūtoties droši.
…