Eseja vides ekonomikā

Ekonomisti ir pārāk optimistiski par nākotnes prognozēm. Pašlaik tiek veikti mēģinājumi, lai savienotu kaitējumu videi ar saimniecisko darbību. Kā rezultāts tika izveidots ilgtspējīgs ekonomiskas labklājības indekss. Aprēķini liecināja, ka ASV - bagātākā valsts pasaulē - ilgtspējīgas ekonomiskās labklājības indekss samazinās nepārtraukti no 70 gadu vidus.
Izdarot secinājumus no iepriekš mimētajiem piemēriem un faktiem, var secināt, ka mūsdienu ekonomika ir tendēra uz ārtu un neradionālu izaugsmi. Vide, kā okbekts, tiek izmantots visos iespējamos veidots, nedodot nekādu kompensāciju tai par nodarīto ļaunumu. Ir izveidoti avirāki ekonomiskie līdzekļi, ka segt videi nodarīto ļaunumu, taču, manuprāt, ir jāizmaina cilvēka damāšana par to kas ir vide. Vide, ir tas kas mums ir apkārt – zeme, gaiss, ūdens, flota un fauna. Nedrīkst pret vidi izturēties ka pter piekšmetu. Vide ir dzīva. Kad tiks mainīta cilvēku domāšana pret visi, tad tiks arī panākta harmoniska cilvēku darbība, neskādējot vidie, bet tieši otrādi, to attīstot un uzlabojot. Latvijā, vēl no podomju gadiem, ir saglabājusies idealoģija, ka visu nevajadzīgo var sviet arā ‘’vidē’’, un par to netiktam sodītam. Līdz ar to, Latvijā ir grūti saglabāt labu vides stāvokļa kvalitāti, jo cilvēki ir bezatbildīgi pret vidi. Manuprāt, mainoties laikam, mainīsies arī cilveku uzskati un domāšana p[ar visi, bet lai to panāktu, vajadzētu lielāku uzmanību pievērst sabiedrības informēšanai, nevis jaunjuu ekonomisko rīku izveidošanai, jo tā ir cīnīšanās ar sekām, nevis ar cēloni.
…