Dzīvē, sabiedrībās ir pieņemts tā , tas ir ētiski un pašsaprotami un mēs ētikas virzīti tā rīkojamies, tas vistiešākajā nozīmē skar arī skolotāja profesiju. Kaut gan sekojošu rezultātu var paredzēt tieši skolēna reakcijā uz neadekvātu un ētiski nevēstošu skolotāja rīcību.Skolēnā rodas necieņa, nepārliecinātība, nicinājums, neuzklausīšanas, spīts. Šīs lietas acīmredzami bojā ne tikai mācību procesu, bet arī bērna personības attīstību, jo skola ir sociālā faktora daļa, kas ir ļoti nozīmīga katra cilvēka attīstības procesā. Skolas procesā galvenā kontaktpersona ar skolēnu ir pedagogs un pedagogam ievērojot ētiskus principus, nedrīkst uzspiest politiskus, reliģiskus, sektantiskus uzskatus, apspiest bērna spriešanu, patstāvību, apspiest skolēna potenciālo spēju attīstībā. Skolotāja profesija ir diezgan riskanta un neievērojot ētiskus nosacījumus, pedagogs spēj ietekmēt skolēnu un radīt neatgriezeniskas problēmas viņa attīstībā, attieksmē, domāšanā, uzskatos. Pedagogam ir jāmāk rīkoties ētiski ne tikai attiecībā pret skolēnu, bet arī pret skolēnu vecākiem.
Vecāki ir svarīga nianse bērna, pedagoga un skolas starpā, svarīga ir gan vecāku nostāja pret pedagogu, gan pedagogu nostāja pret vecākiem. …