Pēc Aukstā kara izveidojusies ideālistiska situācija pasaules sabiedriskajā domā, kā arī augstākajās aprindās, līdzīgi sentimentiem, kas dominēja pēc Pirmā pasaules kara beigām. Runa ir par cilvēku banālo nevēlēšanos atpazīt tā saucamās “nelabvēlīgās beigas”, kur Aukstā kara laikā veidojās stabila bipolārā sistēma ar augstu saspridzināšanas līmeni, kurai, pēc vairākuma domām, pēc Aukstā kara beigām vajadzētu sākt pakāpeniski kristies. Speciālisti paredzēja, ka sāksies “Jaunās pasaules kārtības” celtniecība, ko noteiks tā sauktais “Vēstures beigas”. Tomēr praksē izrādījās, ka bipolārās sistēmas stabilitāte ir pazudusi kopā ar Aukstā kara beigām, un izcēlās neskaitāmi etniskie konflikti, kurus ignorēja apstākļi, ko noteica starptautisko attiecību bipolārā struktūra kā tāda. Etniskie konflikti ir uzliesmojuši visā pasaulē, no Āzijas līdz Dienvidamerikai. Šādus konfliktus var uzskatīt par notikumiem Bosnijā un Hercegovinā, Afganistānā, Angolā, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, Tadžikistānā, Birmā, Indijā un daudzās citās valstīs. Ir svarīgi saprast, ka visi konflikti balstās uz dialektikas principu, kas ir izteikts gan līdzīgos, gan dažādos pamatojumos, kāpēc rodas šie konflikti.