Etniskais konflikts mainīgajā pasaulē. Kurdu konflikts un cīņa par savu valsti

Pasaules kārtības mainīgums ir viens no iemesliem plašiem etniskiem konfliktiem, tomēr ir nepatiesi apgalvot, ka starptautiskās sistēmas mainīgums ir tam vienīgais iemesls. Etnopolitisku konfliktu skaits pasaulē pakāpeniski auga no divdesmitā gadsimta piecdesmitajiem gadiem līdz deviņdesmito gadu sākumam, kad beidzās Aukstais karš pasaulē. Līdz ar deviņdesmito gadu sākumu etnisko konfliktu skaits strauji kritās, kam par iemeslu kalpoja tas, ka daudzas nācijas izveidoja savas valstis deviņdesmito gadu sākumā, respektīvi Padomju Savienība pārtapa piecpadsmit neatkarīgas valstīs. Līdz ar Aukstā kara beigām rietumu sabiedrība spēja vairāk uzmanības un līdzekļu izlietot etnisko konfliktu cēloņu novēršanai, jo tai apbruņošanās sāncensība vairs nebija primāra. Tomēr, līdz ar rietumu aktīvas cīņas uzsākšana pret terorismu pēc vienpadsmitā septembra notikumiem, pastāv liels risks, ka etniskie konflikti un to novēršana vairs nebūs primārā rietumu misija un līdz ar to etnopolitiskām konfliktsituācijām ir daudz lielāks risks pārtapt asiņainā iznākumā. Esejas mērķis ir noskaidrot, kādā veidā attīstījās etniskie konflikti vēsturisku notikumu ietekmē, kas mainīja kārtību starptautiskajā sistēmā.
Pasaulē ir dažāda veida etniskās grupas un tās vieno dažādi faktori, kas parasti ir kopējas intereses un identitāte, kas parasti ir balstīta uz kāda veida kopēju vēsturisku pieredzi un kultūras iezīmēm – pārliecību, valodu, dzīvesveidu un kopēju dzimteni.1 Šādas grupas parasti sauc par identitātes grupām, kur vairākums gadījumos nav starptautiski atzītas valstis un līdz ar to šīm grupām ir jācīnās par savām interesēm un tiesībām eksistējošās valsts ietvarā.…