Faktori, kas ietekmē apdzīvotību Āzijā

Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa, kura aizņem 29,4% no Zemes sauszemes platības un tajā dzīvo vairāk, kā 60% pasaules iedzīvotāju. Taču apdzīvotības blīvums –cilvēku skaits uz vienu km2 – dažādās teritorijās būtiski atšķirās. To ietekmē dažādi faktori ,kas vienlaikus ir arī galvenie argumenti tieši tādam iedzīvotāju izvietojumam, kāds tas ir, kā piemēram, klimats, reljefs, ūdens tuvums un dabas zonas. Izšķir 3 apdzīvotības blīvuma pakāpes –maz apdzīvoti, vidēji blīvi un blīvi apdzīvoti rajoni. Kā tad tieši ir izvietojusies 2/3 pasaules iedzīvotāju šajā pasaules daļā? Maz vai vispār neapdzīvoti ir Āzijas vidienes 30o un 40o platuma grādi, ko varētu izskaidot ar šī apgabala ģeogrāfisko novietojumu- teritorija atrodas pustuksnešu un tuksnešu dabas zonā vai augstumjoslojuma apgabalos. Līdz ar to izpaužas šajām dabas zonām raksturīgais klimats. Šajā zonā ir ļoti neliels gada vidējo nokrišņu daudzums ~100mm. Tā kā šādos apstākļos nav iespējama sekmīga lauksaimniecība, tādēļ arī iedzīvotāju ir ļoti maz,jo tam pakārtojas pārējie faktori –nespēja izaudzēt labību, uzturēt lopus, kas jau kopš seniem laikiem ir iedzīvotāju galvenie iemseli, kas nosaka to dzīves vietu. Šeit atrodas lielākais vienlaidu smilšu tuksnesis pasaulē –Takla makana. Mazs apdzīvotības blīvums ir arī Āzijas tālākajos ziemeļos, kam arī ir racionāls izskaidrojums –teritorija atrodas Arktiskajā klimata joslā, kur vidējā gaisa temperatūra ir zem 10oC. Šādiem klimatiskajiem apstākļiem spēj pielāgoties tikai lāči un pingvīni, taču cilvēkus šeit var sastapt tikai izpētes stacijās. Dzīvot aukstos apstākļos un vietā, kur nevar izaudzēt ne lopus, ne pārtiku, nav iespējams. Līdz ar to var secināt,ka mazu apdzīvotības blīvumu ietekmē dabas zonas, tātad arī tajā esošie klimatiskie apstākļi, kā arī reljefs –kalnainā vidē nav spējīgi pielāgoties visi augi un dzīvnieki.