Režisore Džūlija Teimore pret galveno varoni Frīdu attiecas ar apbrīnu, Frīdas iekšējā pasaule stingrais sievietes tēls ir tas, kas iedvesmoja režisori izveidot par viņu filmu. Viņai interesants šķita arī mīlas stāsts starp Frīdu un Diego tā neparastuma dēļ. Šos režisores uzskatus var arī izprast pēc filmas ainām, kuras izceļ Frīdas izcilitāti un Diego lomu viņas dzīves gaitā. Galvenais izteiksmes līdzeklis lai atainotu varoņu emocijas ir krāsas – gan apģērbā, gan attiecīgās ainas toņos vai telpas interjerā. Piemēram, kad Frīda pārdzīvojumu iespaidā izlemj nogriezt īsus matus, aina ir drūmos toņos, ģērbusies viņa ir pelēkā uzvalkā un istaba ir diezgan tukša ar pelēkzilām sienām. Ar šo momentu viņa izveido arī gleznu – tām šajā filmā bieži ir simboliska nozīme, jo atgadoties kādam spilgtam momentam Frīdas dzīvē, mēs bieži pēc tam redzam gleznu, kuru viņa ir izveidojusi balstoties uz tā brīža notikumiem, emocijām.…