Filma „If Only” iznākusi 2004.gadā. Filma ir par to, ka cilvēks nenovērtē to, kas viņam jau pieder un tikai pazaudējot to, apzinās šīs „dāvanas” vērtību. Bet filmā šim cilvēkam tiek dota otra iespēja – mainīt šīs sākumā „brīvās” dāvanas likteni. Pirmajā gadījumā vīrietis Ians nenovērtē savu mīļoto Samantu, dažkārt viņam pat šķiet, ka tā viņam traucē, lai arī viņš to ļoti mīl (bet šīs jūtas neizrāda pietiekami). Pēc konteksta var saprast, ka abi iemīlējušies cilvēki daudz konfliktē. Tad nu tajā izšķirošajā dienā Ians nedzird un necenšas saskatīt Samantas centienus palīdzēt (tā, piemēram, viņa izjauc viņam darījuma tikšanos, iebrāžoties darījumu zālē ar tikai šķietami vajadzīgo mapi ar projektu, tikšanas tiek izjaukta, līdz ar to viņš neiegūst projekta finansējumu), kā arī Ians šķiet tik aizņemts ar savām lietām, ka pat neatceras, ka viņa Samantai tajā dienā ir izlaiduma koncerts (meitene spēlē vijoli). Tā nu viņš apsolās būt uz koncertu. Dodoties turp viņš iesēžas tradicionāli londoniskajā melnajā taksī un taksometra vadītājs sāk sarunu ar Ianu. Ians negribīgi izstāsta kas un kā. Taksometra vadītājs atbild, ka lai šis mīlot savu sievieti, kāda viņa ir... tad nu pēc koncerta, abi mīlnieki dodas uz restorānu, un tur sieviete saka, ka vairs tā nevar dzīvot un izlemj, ka ir jāšķiras, lai arī cik ļoti viņa mīl Ianu. Viņš dodas tai līdzi ārā, viņa iesēžas taksometrā (kur tā starp citu – ir tas pats vadītājs, kas teica Ianam, lai viņš mīlot savu sievieti tādu, kāda viņa ir). Taksometra durvis paliek vaļā, Ians noskatās uz Samantu un vilcinās kāpt iekšā, Samanta aiztaisa durvis un aizbrauc. Nākamajā krustojumā, Ianam redzot, šis taksometrs saskrienas ar citu automobili. Samanta tiek nogādāta slimnīcā, un Ianam redzot, viņa mirst uz operāciju galda. Ians cieš. Dodās mājup. …
