Filmas "Mēdeja" analīze. Pjērs Paolo Pazolīni

Pat bruņas, kaujas aprīkojums ir ļoti detalizēts. Filmā bija arī iespaidīgi dabas skati un daudz dzīvnieki. Manuprāt, dabas skati un tērpi bija lietas, kas ienesa krāsainumu šajā filmā. “Mēdeja” tika filmēta pārsvarā tikai dienas gaišajā laikā, to varētu sasaistīt ar to, ka varoņi un to darbības mums šajā dienas laikā mums parādās kā uz plaukstas. Filmā daudz tika izmantoti masu skati, kā arī izteikti tuvplāni, lai parādītu galveno varoņu emocijas. Kā arī ainā, kad Mēdeja kāpj augšā pa trepēm pie zelta aunādas, lai lūgtos, viņa tiek filmēta no ļoti zema rakursa, tādejādi skatītājam simbolizējot, ka vieta uz kuru viņa dodas ir tāla, neaizsniedzama, tuvu debesīm, sakrāla.
Šī filma man noteikti paliks atmiņā ar aktrises Marijas Kallasas sniegumu viņas harizmas un tēlojuma dēļ. Bet tomēr kopumā filma “Mēdeja” man likās ļoti nežēlīga, vardarbīga , dažos momentos pat vēlējos novērsties no ainām ko redzu. Bet tajā pašā laikā es saprotu, ka Mēdeja bija savas vīra nodevības upuris un tāpēc par tādiem padarīja arī citus. Tomēr viņas rīcībām nav attaisnojama. Otrreiz filmu neskatītos, jo tā diemžēl neizraisīja man simpātijas, bet ir vērts to vienreiz noskatīties lielo atšķirību dēļ no Eiropas kino, kur lielākoties filmas ir vizuāls baudījums. Kā arī vēlreiz varu pieminēt izcilos tērpus, kam tiešām bija veltīts ļoti liels darbs, jo tie bija tik dažādi, ar sīkām detaļām, katram no aktieriem.
…