Mizanscēna filmā ir ļoti pārdomāta. Aktieru tērpi atspoguļo statusu un tā laika ikdienišķo stilu, piemēram, Karalis Kreonts – zelta kronis. Liela uzmanība pievērstu objektu izvietojumam, radot noskaņu par notikumu norisi, kā arī kopplānā redzamās ainavas nodrošina autentiskuma sajūtu.
Filma “Mēdeja” ļoti veiksmīgi parāda seno pasauli un tās ikdienu. Skatoties filmu rodas sajūta, ka tā ir vērsta uz auditoriju, kas labprāt apskata grieķu mitoloģiju un spēj to novērtēt nepaļaujoties tikai uz varoņu savstarpējiem dialogiem, bet gan uz to darbībām. Interesanti, ka galvenās lomas atveidotāja Marija Kallasa, kas ir pasaulē atzīta operdziedātāja un dīva, nevienu reizi filmas ietvaros neizrāda savas balss spējas, bet neskatoties uz to, Mēdejas tēls tiek atdarināts ļoti pārliecinoši. Pēc filmas noskatīšanās un lugas izlasīšanas, rodas sajūta, ka Pasolini skats uz pasauli ir krietni tumšāks, nekā paša Eiripīda – vardarbība liekas šķietama ikdiena filmas ietvaros. Filmas laikā no skatītāja punkta rodas dažādas neskaidrības, piemēram, kāpēc Jāsons vispār pamet Mēdeju, kas liek domāt, ka bez iepriekšējas iepazīšanās ar lugu, šo darbu ir grūti uztvert.
…