Orsona Velsa 1941. gadā tapušās filmas „Pilsonis Keins” novatoriskums pasaules kino kontekstā. „Pilsonis Keins” ir ASV tapusi filma, kas ir atdzīta kā viena no inovatīvākajām un izcilākajām filmām visā kino vēsturē. Filma sākas ar Keina nāvi un viņa pēdējo izdvesto vārdu, tā stāsta par Čārlza Fostera Keina dzīvi pirms viņa nāves, tā ir uzņemta no viņa draugu, paziņu un ģimenes stāstītajām atmiņām/retrospekcijām par Keinu. Šīs atmiņas ir Keina dzīves nozīmīgākie notikumi, tās tiek stāstītas reportierim, kurš vēlas noskaidrot, ko nozīmē Keina pēdējais pirms nāves izteiktais vārds – „rozes pumpurs”.
Orsona Velsa „Pilsonī Keinā” tika izmantoti daudzi tajā laikā neierasti un pat eksperimentāli filmēšanas paņēmieni. Viens no, manuprāt, uzkrītošākajiem jauninājumiem bija filmēšana no zema leņķa, tā, ka daudzviet pat ir redzami telpas griesti. Tas tika panākts dekorācijas pārsedzot ar baltu audumu, tādejādi tika radīts daudz reālistiskāks iespaids, kas neliecina par dekorāciju izmantošanu filmēšanas vietā. Vēl viens iemesls kādēļ daudzas ainas tika filmētas no zema leņķa, bija, lai īpaši uzsvērtu personāža varenību, spēku un ietekmīgumu. Skatoties filmu, kas ir uzņemta šādā leņķī rodas citādāks, it kā slepenāks, skatītāja klātbūtnes efekts, nekā ja tā būtu uzņemta klasiskā veidā.