Filmas "Vējiem līdzi" analīze

Aktieru tērpi ir pelnījuši īpašu uzmanību. Izsmalcinātas balles kleitas, kuplie svārki spilgtās krāsās un korsetes pilnībā rada pirmskara laika aristokrātisko noskaņu. Bet ar kara sākšanos viss izmainījās. Spilgtās krāsas izbalēja, tapetes tika norautas, mājas bija izlaupītas un tajās valdīja bālie toņi. Pēdējos filmas skatos mājas tika attēlotas tumšas, drūmas, lielie logi bija aizklāti ar milzīgiem aizkariem. Manuprāt, visspilgtāk tika parādīta filmas daļa, kurā Skārleta ar Retu, Melāniju, kā arī viņas meitu un savu kalponi mūk no pilsētas. Spilgtas liesmas, sprādzieni, kaujas uz ielām, novārdzinātie un emocionāli sagrautie kareivji, kas nesteidzīgi pamet pilsētu. Galvenā loma šajā kadrā ir ugunij, kas simbolizē iepriekšējās dzīves beigas. Uguns sadedzina mierīgo dzīvi.
Meitenes sejas izgaismošanai tika izmantota krāsu shēma “taurenītis”, ko tik ļoti ir iecienījuši Holivudā. Batlera portreta filmēšanā var pamanīt “rembrandta stila” gaismas, jeb puses no sejas izgaismošanu, kas ļauj izcelt varoņa vīrišķību.
Noslēgumā es varu teikt, ka “Vējiem līdzi” ir vairāk nekā filma. Tas ir viens no nedaudzajiem iestudējumiem, kas var lepoties ar savu daudzmiljonu tirāžu, lielisko kvalitāti, nepārspējamo aktierspēli un filmu aktieru izvēli. Šo filmu atkārtoti eksperimentēja ekranizēt daži uzņēmumi, izmantojot dažādas dārgas tehnoloģijas, lai uzlabotu apgaismojumu, skaņu un krāsas. …