Jau no senseniem laikiem cilvēki ir ticējuši dažādām dievībām un dieviem. Gadiem ejot daļa no šīm ticībām dažādām dabas parādībām tika atklāta un pārvērsta par zinātnisku pierādījumu, bet neatklātās joprojām palika kā dievi un to darbi. Lielu ieguldījumu zinātnes attīstībā ir devuši seno laiku zinātnieki, un filozofi. Lai arī kādi zinātnieki viņi ir bijuši, viņi ir dzīvojuši uz šīs pašas planētas, kur mēs un elpojuši šo pašu gaisu. Ir ļoti interesanti pavērot viņu paveikto darbu un es apbrīnoju to, ka viņi ir radījuši kaut ko paliekošu, kas pēc pieciem gadiem nesarūsēs vai nesabruks, viņi ir radījuši mums zināšanas. Ja runā par reliģiju, filozofiju un zinātni, man šķiet ka to starpā pastāv spēcīga saite un nemaz nav vienkārši noteikt kura no viņām ir svarīgākā, kura nē, kura ticamākā un kura nē. Filozofija ir zinātne, kas mēģina izskaidrot pasauli, tās satuvināšana ar tehniku jau aizsākās līdz ar Galileja pirmajiem eksperimentiem.
Visu dzīvi cilvēks balstās uz zināšanām, kas radušās no iepriekšējas pieredzes, piemēram, ja mēs vienreiz atverot minerālūdens pudeli nošļakstīsim kreklu, nākošo reizi mēs būsim jau uzmanīgāki. Tā ir pieredze, kas radusies cilvēka dzīves laikā, taču tās nav vienīgās zināšanas ko iespējams iegūt. Pasaules reliģijas pamatlicējs Buda piedzima kā princis Indijā pie Nepālas robežas, redzot ielās valdošo nabadzību, nelaimes, slimības un nāvi, viņš devās prom no mājām augstākas patiesības meklējumos. Vēlāk viņa meditācijās iegūtās atklāsmes viņš mācīja un skaidroja saviem mācekļiem.…