Filma „Forests Gamps” balstīta uz Vinstona Grūma romāna ar tādu pašu nosaukumu. Kino piekritējiem tā ir kļuvusi pieejama kopš 1994. gada, pateicoties režisoram Robertam Zemekim. Es domāju daudzi man piekritīs, ka šī filma savulaik pelnīti ir ieguvusi vairākus Oskarus, tai skaitā Oskaru par „Gada filmu”.
Forests Gamps ir neparasts puisis, kuru droši vien būtu iespundējuši garīgi atpalikušo skolā, ja viņa māte bezgalīgi neticētu savam dēlam. Bērnībā viņš pārvietojās ar kāju stutēm, bet, kad tās vairs nav nepieciešamas, izrādās, ka viņš var skriet ātrāk par citiem. Foresta dzīve ir visdažādāko notikumu un emociju pārpilna. Savas dzīves laikā viņš piedzīvo neizsakāmi daudz. Filmas galvenais varonis kļūst par līdzdalībnieku ASV 20. gadsimta vēstures būtiskajos notikumos. Lieliskas ir dokumentālo hroniku imitācijas, kurās Zemekis iemāna savu Forestu Gampu līdzās vēsturiskiem varoņiem – prezidentiem Kenedijam, Niksonam, „Bītlu” Džonam Lenonam un citiem.
Noskatoties šo filmu, gribas uzdot jautājumu: kas tad šai filmā ir tik īpašs? Atbilde ir pavisam vienkārša. Filma „Forests Gamps” ir neizsakāmi sirsnīga, labsirdīga un aizkustinoša. Tajā tiek apskatītas vairākas tēmas, problēmas, kas ir aktuālas un neatrisinātas arī mūsdienās, tā māca līdzcietību un žēlsirdību pret sev apkārt esošajiem. Tā pierāda, ka arī šie mazliet citādie cilvēki var būt pilnvērtīgi sabiedrības locekļi, un tie nebūt nav jāžēlo vai jāizolē.
Foresta Gampa dzīve ir neparastu notikumu pilna, taču katrā būtiskākajā savas dzīves posmā viņš atrod kādu cilvēku, kuram viņa spēja dāvāt mīlestību un draudzību ir vairāk vai mazāk, apzināti vai neapzināti nepieciešama. Šie cilvēki nāk un iet, bet viena cilvēka loma Foresta dzīvē ir neaizstājama un nemainīga – tā ir viņa māte. Mātei bērnu dzīvē vienmēr ir milzīga loma, it sevišķi, ja māte audzina savu bērnu viena. Šāda situācija bija arī Foresta Gampa ģimenē. Iespējāms, ka tieši tādēļ māte Forestam bērnībā bijā kā paraugs it visā. Neapzināti un bieži mazais Forests sakāmo iesāka ar vārdiem: Mamma teica... Bezgalīga ir dēla mīlestība pret savu māti, un arī māte ir gatava darīt pilnīgi visu sava dēla labā. Māte pastāvīgi atgādina Forestam, ka nevienam nav tiesību uzskatīt sevi par labāku nekā citi. Ar šādu apziņu dēls arī izaug. Un iespējams, ka tieši šī vienlīdzības izjūta, nākotnē kalpo filmas galvenajam varonim par lielāko trumpi ceļā uz panākumiem. Dēla dzīvē mātes klātbūtne vienmēr ir jūtama arī Foresta dzīves uztverē. Viņš regulāri atceras mātes apgalvojumu, ka dzīve ir kā konfekšu kārba – nekad nevar zināt, kādu konfekti izvilksi.
Foresta Gampa dzīvē liela nozīme ir arī viņa bērnības draudzenei Dženijai.
…
