Spraigie dialogi un plašie monologi atklāj gan notikumu attīstību, gan padziļināti tēlo brāļu iekšējos pārdzīvojumus un raksturu sadursmes. Sižeta attīstības gaitā atklājas, ka Kārlis tēlots kā godīgs un varonīgs jaunietis, kurš brāļa apmelots, kļuvis atstumts un nicināts no tēva. Viņš gluži kā Robins Huds jūt līdzi nabadzīgākajiem. Viņš grib atbalstīt nelaimīgos un atstumtos, pārmācīt neliešus un šī mērķa īstenošanai kļūst par laupītāju bandas vadoni. Viņš aizrautīgi cer, šādā veidā realizēt iecerēto atmaksu neliešiem un palīdzēt nabagajiem. Viņš izmanto savu vīru spēku un laupītāju garu, lai īstenotu savus labos nodomus un iedvesmotu arī viņus. No saviem laupītājiem Kārlis prasa augstu ētikas normu ievērošanu un uzsver savas rīcības mērķi, kas nevienā brīdī nedrīkst pārvērsties par sava labuma gūšanu.
„(..)esmu redzējis šo raibo dzīves loteriju, kur, dzīdamies pēc vinnesta, dažs labs liek uz spēles savu nevainību un dvēseles glābšanu, bet izvelt tukšas lozes, un galu galā tāda vinnesta nemaz nav bijis.”1
Te jāpiemin, ka autora valoda ir ārkārtīgi krāšņa un tēlainās izteiksmes līdzekļiem bagāta. …