11.mācību gads ir neticami strauji pagājis, un man gribētos teikt, ka viss ir izdarīts tā, kā tam vajadzēja būt. Manuprāt, mēs esam apguvuši pietiekami daudz no tā, kas ir dots 11.klases grāmatā, jo esam sākuši strādāt ātrāk, mērķtiecīgāk un pārlieku ilgi nekavējamies pie vienas tēmas.
Skolas mācību programma ir ļoti plaša un sarežģīta, tāpēc bieži vien neatliek laiks, lai lasītu grāmatas. Man šķiet ļoti pozitīvi, ka katram klasesbiedram šogad bija obligāti jāizlasa vismaz viens lielāka apjoma daiļdarbs.
Man patika lasīt Šekspīru. Skatīties filmu „Romeo un Džuljeta” arī bija patīkami, jo tas neprasīja daudz piepūles. Filmas, manuprāt, mācību stundās vispār varētu būt vairāk, jo tās rada interesi. Starp citu, zināšanas gan par Šekspīru, gan Gēti u.c. mums noder arī kultūras vēstures stundās - man šķita iepriecinoši, ka visi skolēni mācēja kaut ko pastāstīt par Šekspīru un viņa lugām.
Es domāju, ka visgrūtākā tēma šajos mēnešos bija tieši literatūras virzieni. Grūtības sagādāja iemācīties katra virziena pārstāvjus un raksturīgākās iezīmes. Atzīšu, ka man nepatīk mācīties vēsturi, tādēļ dažas tēmas, piemēram, latviešu rakstu sākotne, mani nesaistīja. Arī tādi autori, kā Vecais Stenders un Neredzīgais Indriķis nespēja mani ieinteresēt, jo man tomēr patīk jaunāka un ar mūsdienām vairāk sasaistāma literatūra. …