Ģeneralizētā, balansētā un negatīvā apmaiņa lugā "Spēlēju, dancoju"

Lugā „Spēlēju, dancoju” parādās arī trešais no trim distribūcijas iedalījumiem- negatīvais dāvanu apmaiņas process, kuru, kā jau iepriekš minēju, es nevarētu nosaukt par apmaiņas procesu. Tā kā zagšana atbilst šai negatīvajai apmaiņai, tā parādās jau lugas pirmā cēliena otrajā pusē, kad Leldes un Zemgus kāzu vakarā, kad visi dejo un mielojas, mājā ienāk vecā Kunga gars un izsūc no jaunās līgavas trīs asins lāses, kuru dēļ pēcāk Tots arī gāja Leldi atbrīvot no miršanas. Protams, vēlāk, kad Kungs ir sapratis savu vainu un baidās par badošanos un to, ka nekad nevarēs dzert asinis, viņš pretī piedāvā iepriekš minēto naudu, kas paslēpta lauku sētas pagalmā, taču brīdī, kad asinis tiek sūktas, Kungs pat neaizdomājas par kaut ko, ko varētu dot pretī par Leldes izsūkto dzīvību.
Ne tikai ļaunais tēls ir piedalījies reciprocitātē, kas ir negatīva. Jo brīdī, kad Kungam velni pāršķeļ vēderu, un no viņa izlīst trīs asins lāses, Balsis no zemzemes savāc visas trīs asins lāses un saka:” Zeme dod bērnu daudz- neņem vien- pretī dod- ņem, ņem, ņem- lejam, lejam, lejam!”6 Šo situāciju es redzu gan kā zagšanu, gan kā barteri. Kāpēc to redzu kā zagšanu, jau minēju, bet, runājot par barteri, es īsti neesmu kompetenta, vai tas ir barters, ja dāvana, kas šajā gadījumā ir bērni, ko radījusi zeme ir dāvināta brīvi, taču pretī nav nekas pieprasīts, bet gan vienkārši paņemts/ atņemts.
Lugas beigās, piektajā cēlienā, Aklais nabags saka nozīmīgu vārdu Totam:” Dod šai saulē citiem dzīvi, citā saulē tevim dos!” Šie vārdi liek saprast, ja cilvēks izdara ko labu, vēlāk labais nāks atpakaļ. Kā minēju, visā lugas laikā man šķita, ka tēli tiek parādīti nedaudz savtīgi un egoistiski, jo ikreiz viens otram kaut ko pieprasīja, arī noslēgumā Aklā ubaga teiktais liecina par to, ja kādam izdarīs ar labu, vēlāk to varēs dabūt atpakaļ.

…