Ap 1750. Gadu Hendelim pasliktinās redze. Pēc diviem gadiem Hendelim neveiksmīgi veic operāciju ārsts-šarlatāns, kurš bija operējis arī Johannu Sebastiānu Bahu, kuram arī bijas katarakta, slimība turpina progresēt. 1753.gadā Hendelis kļūst pilnībā akls. Dažas dienas pirms nāves, viņš diriģēja oratoriju „Messija”. Izpildījuma laikā viņam beidzās spēks, un 1759.gada 14.aprīlī, Lieldienu priekšvakarā, viņš nomira. Uzzinot par viņa nāvi, to uztvēra kā nacionālu zaudējumu, bet komponistu nevar uzskatīt tikai par vienas kultūras sasniegumu kaldinātāju: viņš attīstījis vāciešu polifoniju, itāļu operu; angļu kora kultūras tradīcijas arī piedzīvoja augšupeju, pateicoties šim komponistam.Viņu apglabāja Vestminsteras abatijā.
Kādreiz, runājot ar vienu no savas mūzikas mīlētājiem, viņš teicis šādus vārdus: „Man būtu žēl, milord, ja es cilvēkiem sniegtu tikai prieku. Mans mērķis – padarīt viņus labākus.
…