Gleznas analīze - Botičelli "Veneras atdzimšana"

„Veneras atdzimšana” – neticami skaists un gaisīgs slavenā itāļu mākslinieka Botičelli darbs. Ne velti tas ir viens no spilgtākajiem un pazīstamākajiem viņa darbiem.
Pats Botičelli bija liels simbolisma piekritējs un to var manīt arī viņa darbos. Arī ar kompozīciju „Veneras atdzimšana” viņš ietērpj un izveido dievieti un pārējos tēlus pēc sava personīgā skatījuma. Piemēram, zefīri (sengrieķu mitoloģijā – siltie rietumvēji) ir attēloti kā divi jaunekļi, savukārt dieviete attēlota pilnīgi kaila. Kreisajā malā Botičelli uzgleznojis vienu no nimfām, kas sagaida dievieti ar apmetni rokās. Ar šo gleznu Botičelli vēlējies parādīt šo mītu ( mīlas dieviete piedzimst no putām ) savā iedomātā un iztēlotā skatījumā. Ķermeņi liekas ļoti viegli un gaisīgi, pat nedaudz nereāli. Jāatzīst, ka Botičelli negleznoja un neapstrādāja cilvēku ķermeņus kā, piemēram, pārējie viņa laikabiedri – mākslinieki. Botičelli tēliem nepiemīt tukli un skaisti ķermeņi, ja ieskatās, tad dievietes kakls un kreisā roka šķiet nereāli gara. Tomēr jāatzīst, ka gleznas gaisīguma, dievietes krāšņuma un smalkuma iespaidā sākotnēji šīs nepilnības netiek pamanītas. Botičelli gleznās galvenais akcents nav cilvēku ķermeņi, bet kompozīcijas kā simbolisma un tajā paslēptās domas izprašana. Bieži vien Botičelli caur gleznu vēlējās citiem parādīt arī tā laika sabiedrībā notiekošo. Piemēram, ar šo gleznu Botičelli vēlējās parādīt tobŗid sabiedrībā valdošo dramatismu.

…