Pasaka par „ Dzīvnieku fermu” spilgti pierāda to, cik ideālas un taisnīgas biju dzīvnieku vēlmes, pēc labākas dzīves, viņu baušļi liecināja par to, ka nekad neviens no viņiem nevarēja kļūt līdzīgs cilvēkam, ko viņi tik ļoti ienīda. „ Cilvēks ir vienīgā būtne, kas patērē neražojot. Visi cilvēka paradumi ir ļauni. Un galvenais neviens dzīvnieks nekad nedrīkst pakļaut tirānijai pats savus līdziniekus. Vāji vai spēcīgi, gudri vai vientiesīgi – mēs visi esam brāļi. Neviens dzīvnieks nedrīkst nogalināt otru dzīvnieku. Visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi”. Bet ar tādu vadītāju, kāds tas bija Napoleons, pamazām visi baušļi tika apieti, dzīvnieki tika apmānīti, pašiem to nemaz nenojaušot, tikai tad, kad to īsti saprata bija jau par vēlu, cūka bija tikpat kā pārvērtusies par cilvēku, līdz visus cēlos baušļus aizstāja viens „ Visi dzīvnieku ir vienlīdzīgāki, bet daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki par citiem”, tas nemaz neraksturoja to, uz ko bija tiekušies „ Dzīvnieku fermas” iemītnieki, kuri cītīgi strādāja savas nākotnes labā .
„ Dzīvnieku fermā” ir raksturīgi vairāki personāla vadības principi. „Dzīvnieku fermā” tika sapulcināti dzīvnieki, lai īstenotu mērķi, kurā dzīvnieki nebūtu atkarīgi no cilvēka. Fermā tiek īstenotas vadības pamatfunkcijas. Veicot darbu, tas tiek organizēts, koordinēts, kā arī tiek īstenota motivēšana. Fermas darbības rezultāti ir atkarīgi no tā vai dzīvnieku kolektīvs ir saliedēts, bieži vien, dzīvnieki dalījās divās daļās, vieni vairāk ticēja Sniedziņam, citi Napoleonam.
Sarunu vadīšanas tehnika un sarunu veidi, manuprāt, bija jautājums, kurš tika vissliktāk risināts. Daudzas lietas tika izlemtas bez apspriešanas. „Napoleons paziņoja, ka sapulces vairāk nenotikšot. Tās esot gluži liekas, viņš teica, un tīra laika šķiešana. Turpmāk visus jautājumu, kas attiecas uz darbiem fermā, izšķiršot īpaša cūku komiteja, kuru vadīšot viņš pats. Cūkas pulcēšoties atsevišķi un pēc tam paziņošot savus lēmumus pārējiem. Dzīvnieki joprojām salasīšoties svētdienas rītos, lai salutētu karogam, nodziedātu „Angļu zvērus” un saņemtu rīkojumus nākamajai nedēļai, taču nekādu debašu vairāk nebūšot.” Manuprāt, neviena organizācija nepastāvētu ilgi, ja tajā netiktu uzklausītas arī pārējo dzīvnieku domas, ieteikumi, viens no sarunu vadīšanas pamatlikumiem, ir jautājumu uzdošana, fermā nekas tamlīdzīgs nenotika, kad Napoleona valdīšanas stils kļuva vēl vienpersoniskāks.
Motivācijas jautājumi
…
