Gunārs Cilinskis

Lasot šo grāmatu, es sapratu, cik ļoti grūti ir kļūt par aktieri, izdzīvot aktiera mūžu un palikt tādam, kāds tu esi patiesībā. Savu identitāti saglabāt aktierim ir sarežģīti, jo visu laiku domās dzīvo lomas izrādēs vai filmās, tomēr, par spīti tam, mans izvēlētais aktieris to spēja izdarīt pārliecinoši, lai gan viegli viņam tas nenācās.

Es nekādi nespēju izvēlēties, par kuru aktieri lai es rakstu šo apceri, jo esmu ļoti daudzu aktieru cienītāja (Rēzijas Kalniņas, Vijas Artmanes, Eduarda Pāvula u.c.), tomēr tikai viens aktieris man bija palicis atmiņā kā stalts mīlnieks, kurš bieži vien ir arī iemiesojies ļauno tēlu ādā. Tas bija neviens cits, kā Gunārs Cilinskis, kurš ar savu nosvērto un miera izraisošo smaidu, stalto augumu un izteiksmīgo acu skatienu bija iemiesojis teātra skatuves vīrišķības ideālu. Daudz Gunāra Cilinska radītie varoņi, neatkarīgi no tā, vai viņi ir bijuši ietērpti karavīra formā, zemnieka vai zvejnieka drānās, ir izraisījuši priekšstatu par pārliecinošu, neatvairāmu vīrišķo pamat kodolu. Un to nav radījis tikai viņu vizuālais iespaids vien. …