Gustavs Zemgals un laikabiedri: vēsturiskais devums un vērtības nākotnei

“Konsekvents demokrāts, (..) ļoti nosvērts un taisnīgs pret visām minoritātēm (..)”, (Auziņš A. “Gustavs Zemgals”) cilvēkus mīlošs tiesiskuma aizstāvis sabiedrībā. Sirdī advokāts – cilvēcīgs un humāns nabadzīgo ļaužu aizstāvis - Gustavs Zemgals augstāk par visu vērtējis taisnīgumu, bijis neatlaidīgs un nepiekāpīgs, godprātīgs un uzticams – tieši tāds, kādam būtu jābūt ikvienam valstsvīram, jo sevišķi prezidentam. “Ja mūsdienās augstos amatos būtu vismaz kāds ducis Zemgalam līdzīgu cilvēku (..), mēs dzīvotu daudz labāk un izzustu neticība un skepse.” (Auziņš A. “Gustavs Zemgals”) Viņš cīnījās pret sabiedrības noslāņošanos un korupciju, iestājoties par vienotu tautu un varu, kas savstarpēji sadarbotos.
Laikabiedru vērtējumā prezidenta kungs tiek vērtēts viennozīmīgi – kā vispusīgi apdāvināts politiķis bez godkāres, stingrs, noteikts un mērķtiecīgs, ielikdams savā darbā sirdi un dvēseli, jo ticējis ideālam valsts pārvaldības (tautas griba) un sabiedrības vienlīdzības modelim. Viens no zīmīgiem G. Zemgala līdzgaitniekiem bijis dramaturgs Jānis Pliekšāns jeb Rainis – abi pārstāvēja brīvas valsts ideju. Rainis savā lugā “Uguns un nakts” atspoguļojis eposā “Lāčplēsis” nesto ideju – par brīvu valsti un tautu, kas izgājusi cauri gadsimtu verdzības un okupācijas jūgam, - kļūstot stipra savā garā, attīstoties un spējot pašnoteikties, būt neatkarīga, jo “pastāvēs, kas pārvērtīsies” (Rainis “Zelta Zirgs”). Savukārt pateicoties G. Zemgala neatlaidībai, Raiņa luga “Uguns un nakts” tikusi uzvesta Jaunajā Rīgas teātrī. …