Uzskatu, ka, par spīti šķietami bezgalīgajam atšķirību skaitam, haikām un tautasdziesmām netrūkst arī līdzību. Haiku žanra pirmssākumi datējami ar 16. gadsimtu, un, lai gan nav nosakāms brīdis, kad radās dainas, pirmoreiz latviešu tautasdziesma publicēta šajā pašā gadsimtā, kā arī nevienai no iepriekš minētajām nav nosaukuma, šīs ir vienas no visvieglāk ieraugamajām kopīgajām pazīmēm abām literatūras izpausmēm. Kā haikās, tā dainās atspoguļota tauta, tās raksturs, tādējādi tās dala mērķi- paust konkrētās tautas kultūras specifiku, arī mentalitāti. Latviešu kultūra bez tautasdziesmām nav iedomājama, līdzīga loma ir īsajiem dzejoļiem japāņu dzīvē, es par kopīgu iezīmi dēvētu arī šo nozīmību un neaizstājamību, kas piemīt abām salīdzināmajām pusēm. Vai kādas citas tautas pārstāvis spēj izprast dainas vēstījumu tā, kā to spēj latvietis, vai arī ieraudzīt haiku radīto vizuālo gleznu tā, kā to var japānis? Šis, pēc manām domām, ir nozīmīgākais faktors, kas raksturo kā vienu, tā otru literāro darbu- tos pilnībā saprot un izjūt vien tauta, kurai tie pieder un caur kuras skatupunktu tiek atklāts pasaules redzējums.…