Hemingveja romāna "Sirmgalvis un jūra" analīze

Rakstnieks izmantojis dialogus, kuros izteica jūtas, noskaņas un zemtekstus. It īpaši starp veco vīru un zēnu. Ir daži vārdi no spāņu valodas, kas ir saprotams, jo darbība norisinās Kubā.
Stāsts ir ar faktiem un precīziem radību un jūras aprakstiem. Piemēram koši tiek aprakstītas zivis, un apraksti ir ar faktiem pamatojami, nevis “no zila gaisa”. Liela uzmanība tiek pievērsta vecā vīra dialogiem, un viņa paša aizspriedumiem par tiem:
”Ja kāds dzirdētu mani tā runājam, viņš nospriestu, ka esmu jucis.”
Viņš lūdzās, atcerējās, domāja par beisbolu, dabas iemītniekiem un sevi pašu. Viņš runāja pats ar sevi. Caur monologiem Hemingvejs izteicis savu lirisko “es”, minot sirmgalvja runās atziņas par dzīvi un savas domas.
…