Henrija A.Mureja motīvu klasifikācija uz pamattattiecību "indivīds - vide" pamata

Murreja darbs “Personības pētījumi” ir dažādu motivācijas ieviržu svarīgs krustpunkts. Konkrēti runājot, Mak–Daugola, Freida, Levina. Murrejs, kurš pamatā interesējās par klīnisko un personības psiholoģiju, terminu “vajadzības” novietoja visai diferencētas jēdzienu sistēmas centrā. Pēc savas izcelsmes eklektiskā jēdzienu sistēma nebija domāta uzvedības aprakstīšanai un individuālo reakciju atšķirību standartizētās situācijās izskaidrošanai. Tā, drīzāk, ir domāta, lai parādītu individuālo lielākās uzvedības vienībās, kas izceļās uz individuāli tipiskajām darbības formām, kuras cikliski atkārtojās un kuras var novērot ilgstošā laika posmā dažādās situācijās. Subjekts tiek saprasts kā aktīvs organisms, kurš ne tikai reaģē uz situāciju spiedienu, bet arī aktīvi meklē vai pat rada tās. Taču visos gadījumos viņš, rīkojoties atbilstošā veidā uztver aktuālās situācijas izmaiņu iespējamās sekas caur savu vajadzību prizmu.
Uzvedības mērķtiecīgumu Murrejs mēģina izskaidrot izejot no priekšstata par epizodosko attiecību ķēdītes “indivīds – vide” pašattīstību kā līdzvērtīgu nepārtraukto personīgo un situatīvo faktoru mijiedarbībai. Ar to pašu viņš bija pārvarējis personības teorētisko pieeju motivācijā, kurā visa uzvedība tiek skaidrota no personīgajām dispozīcijām. Murrejs bija interakcionisma virziena piekritējs. Organisms (personība) un uztveramā situācija veido vienotu mijiedarbību.

…