H.Ibsena luga "Mazais Eijolfiņš" Feliksa Deiča režijā Latvijas Nacionālajā teātrī

Luga, bet vēl jo vairāk izrāde, parāda līdz kam spēj novest šis neprātīgais fanātisms un „mīlestība”, kas balstās uz atkarību vienam no otra. Šādas mīlestības rezultātā tiek sagrauti katra paša morālētiskie principi, un par sevi liek manīt sirdsapziņa.
Šada fanātiska pieķeršanās saista Rītu pie sava vīra. Viņa ir greizsirdīga uz visu ar ko viņai jādala sava vīra Alfrēda mīlestība: uz viņa darbu, uz māsu, kurai viņš tik ļoti pieķēries, pat uz abu dēlu – mazo Eijolfiņu. Tāds pats akls fanātisms ir vērojams Alfrēda raksturā, tikai vērsts pretējā virzienā. No sākuma viņš izolējas no apkārtējas pasaules un strādā pie savas grāmatas sarakstīšanas. Vēlāk atkal atgriežas mājās, atmet ar roku grāmatas rakstīšanai, nolemj sevi pilnībā ziedot slimajam dēlam, un pilnīgi novēršas no sievas.
Kā jau tas ir raksturīgs vairākām citām Ibsena lugām, viss nav tik vienkārši kā no malas liekas, un lugas tēlu savstarpējas attiecības caurauž smalks psiholoģisks traģisms un dziļi iekšēji konflikti. Ne velti 2008. gada žurnāla „Santa” marta numurā atrodamajai izrādes recenzijai dots nosaukums „Augoņu pārgriešana Latvijas Nacionālajā teātrī”(1) Šie konflikti, kas mīt katra lugas personāža prātos tiešām ir kā augoņi, un Fēliksa Deiča uzdevums ir tos iznest atklātībā.
Viens no šiem konfliktiem ir Rītas iekšējais konflikts. Viņa jūtas nenovērtēta, jo vīrs nespēj viņu tik stipri mīlēt, kā viņa to gribētu. Tamdēļ ir šis naids pret visu, kas Alfredam dārgs, uzskatot, ka šīs lietas laupa viņai mīļoto. Alfredā savukārt ir dziļa pārinodarījuma sajūta dēļ bērna, jo Alfrēdam šķiet, ka Rīta viņu pietiekami stipri nemīl, un bērns ticis sakropļots Rītas vainas dēļ. Rītā viņš nespēj saskatīt savu ideālās sievietes tēlu, tādu kā viņa māsu Astu, kas viņu kaislīgi atbalsta it visā.

Režisors Felikss Deičs jau citkārt pierādījis sevi kā izcilu psiholoģisko drāmu meistaru gan ar Blaumaņa lugu uzvedumiem, gam ar tādām Ibsena lugām kā „Leļļu nams”, „Spoki”, „Jūras meita”, un „Mazais Eijolfiņš” nav izņēmums. Dziļo psiholoģismu, pirmkārt, atklāj raksturu smalki niansētā izspēle.

…