Savu turpmāko dzīvi, pēc neveiksmes mākslas akadēmijā, viņš pavadīja klaiņojot pa Vāciju, kuru viņš uzskatīja par savu īsto dzimteni, jo šeit viņš pieteicās armijā, kaut arī pats aizbēga no iesaukuma Austriešu armijā. Armijā viņš jutās kā savējais un jutās kā vadonis, kas cīnās par Vācijas slavu un pastāvēšanu. Kara laikā viņu paaugstināja līdz kaprālim. Hitleru apbalvoja ar Otrās un Pirmās šķiras dzelzs krustu, kurus viņš nēsāja līdz savai nāves dienai.…
Pēc Ādolfa Hitlera daļējas biogrāfijas aplūkošanas, man radās uzskats, ka viņa nākšana pie varas nebija nekāda nejaušība, jo viņam ieaudzinātā mērķtiecība nebija nejaušība. Jau no bērnības viņu aizrāva dažādas spēles par karu, kurās viņš jutās kā vadonis un no tā nevēlējās atteikties visu mūžu.