Hormona kortizola cirkulācija cilvēka organismā, tā loms stresa fizioloģijā un psiholoģiskajā izpausmē

Hormona kortizola cirkulācija cilvēka organismā, tā loma stresa fizioloģijā un psiholoģiskajā izpausmē

Nesenās globālās pandēmijas COVID-19 ietekmē ir būtiski pasliktinājies sabiedrības mentālās labklājības līmenis un pieaudzis vidējais stresa līmenis (Xiong et al., 2020). Šī iemesla dēļ ir palielinājusies sabiedrības interese par stresu un tā ietekmi uz cilvēka organismu, taču ir būtiski izprast un apzināties ne tikai stresa negatīvo psiholoģisko ietekmi, bet arī tā fizioloģiskās darbības principus un to, kā organisma stresa reakcijas ir iespējams izmantot savā labā. Stresa un tā darbības principu izprašana var sniegt nozīmīgu ieskatu cilvēka organisma darbības principos, dodot iespēju laicīgi sagatavoties un izstrādāt mehānismus un stresa pārvarēšanas metodes, kas ļauj cīnīties ar negatīvām stresa reakcijām efektīvā veidā, tādējādi uzlabojot gan savu produktivitāti, gan psiholoģisko un fizisko veselību un labklājību.
Pēc definīcijas stress ir ķermeņa reakcija uz psiholoģiskiem vai fizioloģiskiem stresoriem, kas izjauc iekšējo homeostāzi. Tas ietekmē vairākas organisma sistēmas, tai skaitā imūnsistēmu, endokrīno un nervu sistēmu, aktivizējot “cīnīties vai bēgt” reakciju (Chu et al., 2019). Viens no galvenajiem hormoniem, kas tiek izdalīts, saskaroties ar stresoriem, un iniciē šo “cīnīties vai bēgt” reakciju, ir kortizols, tādējādi nodrošinot, ka visa enerģija tiek veltīta tam, lai pēc iespējas ātrāk un efektīvāk izkļūtu no konkrētās stresa situācijas un atgrieztos pie homeostāzes stāvokļa (Jones & Gwenin, 2021). …