Šis izteiktais apgalvojums atspoguļo patiesībā to, kā figurē pasaulē iekārtotā lietu daba. Tas ir kā bumerangs, kurš atgriež atpakaļ to, ko katrs mēs palaižam tālumā. Ja rīcība nav saskaņā ar personīgo pārliecību un nostāju, tad arī tā nespēj nest personīgo ieguvumu, kurš ilgtermiņā atmaksātos.
Economics
Sākotnējā Paskāla derību versija nespēja pieņemt varbūtības, jo tiek apliecināts, ka gan teisms, gan ateisms ir vienlīdz pieņemams. Problēma šajā pieejā atkal slēpjas tajā, ka izvirza informāciju no ne-informācijas, attiecīgi arguments zaudē savu spēku. Lai arguments būtu pieņemams, būtu jāizvērtē teisma ieguvumi un zaudējumi/ ieguvums no „piekoptās” reliģijas.
Lai pārliecinātu atesitu ar Paskāla derībām, teistam būtu nepieciešams pārliecināt tos, ka eksistē kāds pārdabiskāks spēks un, ka iespējams šīs spēks neattiecas pret viņiem, tāpat kā pret viņu reliģijas pārstāvjiem.
Paskāla derības vienas pašas nespēj atrisināt to, jo ir nepieciešami pierādījumi, kas apliecinātu pārdabisko spēku esamību un iemesli domāt, ka pārdabiskais apbalvo cilvēkus par savu reliģiju, lai spētu pārliecināt par Paskāla derību loģiku.
Teisms un ateisms vienlīdz pieņemams varbūt tāpēc, ka katra no nostādnēm piedāvā konkrētu atbildi: Jā/ Nē; Ticēt/ Neticēt. Tas vismaz ir brīdis, kurā ir izslēgts starpposms, varbūtība, šajā gadījumā neņemot vērā faktu par vēlāku izvērtēšanas sistēmu un patiesas uzvedības analīzi. Kā redzams, ateists pats netiecas pēc informācijas, kas apliecinātu, ka eksistē forma, kurai būtu vēlams pakļauties, tā vietā tas pats kontrolē savu rīcību, bet pretēji tam teists, ar centieniem apliecināt savas izvēles pareizību, vēršas iepretim ateistam, kuram intensīvi cenšas pierādīt vai arī atjaunot pats savu pārliecību, iepretim pieņemtajam pārdabiskajam spēkam.
…
