Globālo problēmu saraksta priekšgalā viennozīmīgi ierindojas arvien pieaugošais dabas piesārņojums. Šis tēmas aktualitāte Eiropā sasniegusi kulmināciju, sevišķi pievēršoties ikdienā saražoto atkritumu šķirošanai un to tālākai pārstrādei. Atkritumu klasificēšana un klasificēto vienību nodošana speciālos konteineros Rietumeiropas valstīs ir pavisam normāla parādība, kas atsevišķus indivīdus pat aizrauj. Piemēram, Vācijā veiktās aptaujas liecina, ka atkritumu šķirošana ir viena no tām nodarbēm, kuru mājsaimnieces veic kā ikdienišķu pienākumu, par kura nepieciešamību debates vairs izvērstas netiek, jo atkritumu šķirošana tiek popularizēta visdažādākajos veidos un, šķiet, ka ikviens ir pietiekami informēts par šo problēmu.
Eiropa laikam vēl nav tikusi līdz mūsu atkritumu konteineriem... vides piesārņojuma paaugstināšanās atkritumu dēļ nav populāra rīdzinieku vidū – ar atkritumu šķirošanu nodarbojas pavisam neliela iedzīvotāju daļa. Iemesls tam galvenokārt ir informācijas trūkums un atkritumu šķirošanas nepietiekamās iespējas.
Tā kā es dzīvoju privātmājā, tad man liekas, ka visneizdevīgāk atkritumus ir šķirot privātmāju iedzīvotājiem, jo mirklī, kad paša sarūpētās atkritumu kastes ir pārpildītas, jāmēro ilgs ceļš līdz konteineriem, visbiežāk, sakraujot atkritumus automašīnas bagāžniekā, jo ne jau visos privātmāju rajonos ir dalītie atkritumu konteineri. Tādā gadījumā – vai atkritumu šķirošanu var atļauties tikai automašīnu īpašnieki?! Lielākā daļa iedzīvotāju, arī man ģimene, īrē privātos konteinerus, taču izīrēt speciālos atkritumu konteinerus Latvijā nav iespējams. Būtu vajadzīgi 4 konteineri, kā arī 4 savācējmašīnas. Kas ir izdevīgāk – sūtīt 4 mašīnas vienu reizi mēnesī un retāk, jeb vienu mašīnu ik pa divām nedēļām? Redzot, cik daudz problēmu sagādā rūpes par ekoloģiju, rodas jautājums – vai kādam to vajag?
…
