Imanta Ziedoņa filosofijas skaidrojums, apspēlējot kamolu epifānijā "Tinamies no kamola kamolā"

. Ziedonis skaidro, ka vislabākās attiecības un patiesākā mīlestība ir, ja šī pārtīšanās no abiem kamoliem ir līdzvērtīga, t.i., ja abi cilvēki nepārtraukti dod viens otram. „Es biju notinies tik mazs, ka nemaz nebiju. Tad mazs Kamoliņš pārtinās manī – ne par ceturtdaļu, ne pusi, bet gandrīz viss līdz galam. Viņš pats kļuva maziņš, bet es liels. Kopš tā laika mēs bieži pārtinamies, uztinamies, izlīdzināmies un atkal pārtinamies.” Un visskaistāk ir tad, ja šī tīšanās nekad nebeidzas, ja cilvēki nebeidzami var sniegt viens otram un prast arī pieņemt, nekļūstot savtīgi. Kā labāko piemēru autors ir minējis sauli un mēnesi, kuru pastāvēšana nav iedomāja vienam bez otra, tā ir harmoniska un no abām pusēm līdzvērtīga.
„Laba mīlestība ir kā tīšanās un atpakaļtīšanās. Tā mēness pārtinās saulē un saule pārtinās mēnesī.”
Kamols var tīties, tīties, pārtīties simtiem veidos, uztīties, notīties un vēlreiz pārtīties, bet tas nekad nebeigs savu tīšanos, tāpat kā visas lietas ir ar dažādām darbībām saistītas, viena darbība pāriet citā, un tai seko vēl kāda cita. „Jo Visumā valda lielais kamolu nezūdamības likums.”
…