Baroks ir stils, kas 16. gs. beigās radās Itālijā un valdīja Eiropas mākslā līdz pat 18. gs. vidum. Tas visspilgtāk izpaudās baznīcu un piļu arhitektūrā, arī glezniecībā un tēlniecībā, barokam bija raksturīga greznība, reprezentativitāte, ārišķība, darbu galvenais mērķis bija slavēt valdnieka varu. Baroka stila īpatnības Itālijā un Flandrijā, kā arī citās Eiropas valstīs galvenokārt noteica reliģijas atšķirības – Itālijā valdīja katolicisms, savukārt Flandrijā – protestantisms.
Galvenās atšķirības, ko radīja šīs 2 dominējošās reliģijas, visspilgtāk izpaudās arhitektūrā, glezniecībā, arī literatūrā, mūzikā. Itālijā tika celti izcili, izsmalcināti arhitektūras paraugi (piemēram, Dž. della Portas projektētā Jēzus baznīca Romā), tika celtas iespaidīgas villas, pilis, projektēti grandiozi parki, strūklakas (piemēram, Trevi strūklaka Romā). Turpretī Holandē, kas bija protestantu zeme un kurā bija stipras tradīcijas, baroka arhitektūras gandrīz nemaz nebija – galvenokārt tika celtas baznīcas, arī laicīgās celtnes, kuras gan bija vērienīgas, taču diezgan pieticīgas un vienkāršas, jo holandieši nevēlējās pieņemt katoliskajās zemēs valdošo greznību. Tāpat arī baroka literatūra un mūzika pārsvarā attīstījās katoliskajās zemēs.
…