Secinājums ir, ka iemesls Dienvidslāvijas sabrukumam bija destruktīva Rietumu ārpolitika, kuras mērķis bija iejaukties trauslajā reģionā, kurā jau tā bija bija daudz, līdz galam nesadzijušu pagātnes rētu. No Rietumu puses bija vajadzīgs tikai nedaudz, tikai „ kā iemest skalu ugunskurā”, lai aizsāktu „ugunsgrēku”, aizskartu tik sāpīgās pagātnes brūces. Bija neprātīgi šīs brūces atkal celt gaismā. Tās atkal ierosināja iznīcināšanu, genocīdu, lielāko civilkaru, kāds nebija redzēts kopš Otrā pasaules kara [..] Trūkstošas valsts autoritātes dēļ, nespējas vienoties savā starpā, etnisko strīdu dēļ, un, manuprāt, pats galvenais, vienmēr aklas paļāvības uz citu valstu palīdzību, neizzinot itkā tik nesavtīgās palīdzēšanas iemeslus, tā visa iespaidā Sākās Dienvidslāvijas civilais karš. Civilais karš bija ļaunākais, kas varēja notik, jo tas iesaistīja itin visus iedzīvotājus gan indivīdus, gan ģimenes. Piemērs, kad Serbi vēlējās kontroli savās rokās, iekļaujot zemi utt, Horvārija vēlējās to pašu un Bosnijas arī. Lai to sasniegtu Bosnijas valdība atbalstīja palīdzību no Amerikas. (Videomateriāls no Vrhbarje, Skolac Bosnia):
„Serbi un Muslmaņi tik ilgu dzīvoja kopā draudzīgi, bet tad Serbiem, ar asarām acīs, nācās pamest dzīvesvietu. Šis video pierādija, ka iepreikš medijos sniegtā informācija par Serbu nomelnošanu nebūt nav bijusi tik patiesa. Visi vienbalsīgi vēlējās atpakaļ Jugoslāviju tādu, kāda tā bija pirms civilā kara. Tā sākās Serbu sacelšanās pret musululmaņiem.”
Jugoslāvijas sociālisms atšķīrās no citiem sociālisma režīmiem, jo Jugoslāvija bija kā idille, kā paradīze, kas savu ieceri attaisnoja tikai sākotnēji, jo vienotas valdības trūkums šo idilli izpostīja. Līdzko tauta apjauta vajadzībau pēc autoritātes, tā sākās cīņa par to, kurš iegūs vēlamās autoritātes statusu. Karam beidzoties puse no Albānijas iedzīvotājiem bija pret neatkarību. Un iegūstot to, tie tik un tā nespēja aptvert kas tad īsti ir neatkarība. Redzētajā videomteriā, Jautājot iedzīvotājiem vai viņu valts ir neatkarīga, tie atbildēja pozitīvi, bet tie nepēja apstiprināt faktu, ka tie bez Amerikas klātbūtnes spētu pieņemt jebkādu lēmumu. Neapšaubāmi, Kosova gribēja justies kā daļa no Amerikas. Jugoslāvijas sabrukšana sākās dēļ aklas paļaušanās uz Ameriku, kā autoritāti. Un vispārēja ticība spēkiem ārpus Jugoslāvijas robežām. Nozīmīgs šķelšanaš iemesls bija akla ticība visam, ko vēsta mediji, neiedziļinoties, ka tā laikā mediju vēstijums nereti tika safabricēts par labu kādam konkrētam viedoklim. Visa pamatā bija arī cīņa par to, kas pagātnē kuram ko izdarīja un kurš to paveica ļaunāk. Nespēja skatīties nākotnē. Karš, kas sākās dēļ vājuma. Neticība pašiem sev.
…
