1.Integrālā un sistemātiskā – izglītības funkcija, kas prasa ievērot izglītības humāno raksturu, tā gādā, lai nepārtraukti tiktu ieviestas inovācijas, kas sekmētu tās vai citas pedagoģiskās procesa daļas efektivitāti ( arī Latvijā ievērību guvušas grupu darba metodes, integrālā apmācība sākumskolā, skolvadības zinības u.c). Izglītības filosofija ir spējusi lielā mērā pedagoģiju integrēt ar psiholoģiju, socioloģiju, antropoloģiju, aksioloģiju, ētiku un estētiku, ar citām cilvēkzinātnēm). Liels ieguldījums izglītības procesa izpētē ir kopveseluma vai sistēmātiskuma filosofiskā izpratne, piem. "ja skatās uz paklāju no apakšas, redz tikai diegu murskuli, kas skatās , kad skatās no augšas, redz rakstu”, raksta Herberts Gudjons, izglītības filosofijas grāmatas “Pedagoģijas pamatziņas” autors .
Izglītības filosofija palīdz nostiprināt priekšstatu par kopveselu izglītības gaitu, kad jāievēro gan topošās personības, gan sabiedrības intereses, kurā mūsu audzēkņiem nāksies dzīvot. Tāpat ar teorijām: ja jāizveido kopvesels priekšstats, jāizmanto sistēmpieeja.
Kritiskā izglītības filosofijas funkcijas attiecas uz sastinguma un dogmatisma pārvarēšanu vai arī uz pretējo, uz dažu avantūrisko un vienpusīgo uzskatu konstruktīvu kritiku, balstoties uz objektīvām, vairāku cilvēkzinātņu pierādītām atziņām.
Konceptuālā funkcija nozīmē, ka izglītības filosofija nav adresāta tiem, kuri meklē recepti kādas savas neveiksmes tūlītējai labošanai. Tā palīdz skolotājiem, kuri vēlas saskatīt sava darba kopveselumu un uzskata to par kādas koncepcijas sastāvdaļu un paši konceptuāli domāt.
Konceptuālā domāšana Latvijas izglītības darbinieku vidū kļuvusi populāra. To izmanto prāva daļa akadēmisko izglītoto skolotāju, kuri neskatoties uz dažādām grūtībām, tādā veidā vēlas saskatīt sava darba perspektīves un atrod iespēju rast savām problēmām labāko risinājumu.
Izglītības filosofijas funkcijām pieder:
Heiristiskā. Tā seko jaunatklājumiem pedagoģiskajā tehnoloģijā (metodēs);
Leģimitizācijas –sabiedrības piekritības. Pamatot sabiedrībai, kāpēc pastāv konkrētas izglītības prasības. Uzturēt augstu un atklātu atbildību sabiedrības priekšā par izglītības mērķiem un problēmām;
Struktūrēšanas. Daudz atziņu vidū norādīt pašu svarīgāko;
Kritiskuma- Izglītības filozofijai jādod pretspars idejām, kas varētu jauno cilvēku atstāt nesagatavotu sabiedrības dzīvei, mācību veidu piemērotība personības attīstībai.
…
