I.Ziedoņa dzejas pasaulē

Iepazīstoties ar I. Ziedoņa dzejas izlasi „Ceļmallapas”, sapratu, ka viņa dzejas pasaule ir tikpat daudzpusīga un kontrastaina kā pati dzīve. I. Ziedoņa liriskais „es”, kas mīt šajā pasaulē, ir gan līdzīgs citiem cilvēkiem tādā ziņā, ka meklē savu vietu dzīvē, gan arī atšķiras ar savu neparasto un atvērto skatu uz lietām. Arī dzejas pasaulē liriskajam varonim nākas saskarties ar problēmām un nedienām, bet – tāpat kā dzīvē – tās var pārvarēt un atrast kaut ko, kas dara laimīgu.
Manuprāt, liriskais varonis I. Ziedoņa dzejā ir cilvēks, kurš meklē savu vietu, uzdevumu pasaulē un vēlas aizvadīt jēgpilnu, ievērības cienīgu mūžu:
„Cik dīvaini: tārpu apēsts jau sen
ir zvaniķis un ir kapracis,
Bet sentēvu bārdas neviens vēl nav apracis!
..Bet cikiem no mums, kad apraks mūs,
Paliks bārda laukā?”…