Izmeklēšanas darbības ir procesuālas, kas vērsta uz ziņu iegūšanu un to pārbaudīšanu. Izmeklēšanu vada Izmeklētājs. Izmeklēšana ir pirmstiesas kriminālprocess. Izmeklētājs parasti ir valsts policijas darbinieks un tas virza lietu līdz tā nonāk prokuratūrā. Bez valsts policijas darbiniekiem izmeklēšanu vēl var veikt drošības, finanšu un militārā policija. Savas kompetences ietvaros to var darīt ieslodzījumu vietu pārvalde, muitas iestādes, valsts robežsardze un tālbraucienos esošo jūras kuģu kapteiņi.
Izmeklētāja pienākums ir uzsākt kriminālprocesu, tiklīdz ir konstatēts likumā noteiktais pamats. Izmeklētājs ir tas kas veic izmeklēšanas darbības lai noskaidrotu, vai ir noticis noziedzīgs nodarījums. Tāpat izmeklētājs cenšas noskaidrot, kas to ir izdarījis, kā arī noskaidro vai par konkrēto noziedzīgo nodarījumu iestājas kriminālatbildība.
Izmeklētājam noziedzīga nodarījuma izmeklēšanas laikā ir pienākums iegūt un vākt pierādījumus. Viens no svarīgākajiem procesiem izmeklēšanas gaitā ir apskate.
Apskate var notikt notikuma vietā kur izdarīts noziedzīgs nodarījums, tāpat apskate var tikt veikta telpai, transportlīdzeklim, priekšmetam, dzīvniekam, ja tas ir bijis iesaistīts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, un protam ja ir cietušais, kam noziedzīga nodarījuma rezultātā ir iestājusies nāve, tad neizbēgama ir līķa apskate. Apskate ir izmeklēšanas darbība, kuras rezultātā izmeklētājs konstatē un fiksē iespējamā, noziedzīgā nodarījumā iesaistītā objekta pazīmes. Parasti apskati veic no notikuma vietas centra, bet ja ir bažas, ka perifērijā atrodošie pierādījumi varētu zust, apskati ir lietderīgi sākt no perifērijas. Apskates rezultātā var noskaidrot daudz nozīmīgus apstākļus, iegūt pierādījumus, kas vēlāk ļauj pierādīt vai tiešām ir noticis noziedzīgs nodarījums, kas ļauj kādu konkrētu personu saukt pie kriminālatbildības. Pirms apskates vēlams aptaujāt notikuma aculieciniekus.
…
