Varbūt tāpēc mūsdienās darba devējs, uzņemot darbā jaunus darba spēkus, priekšroku dod tiem, kuriem ir iepriekšēja darba pieredze nevis tiem, kuriem ir darbam atbilstošs izglītības dokuments, manieres. Tādēļ kopumā rodas šaubas, cik lielā mērā var ticēt simboliskā kapitāla vērtībai. Bez tam, mūsdienās izglītība ir daudz pieejamāka, kas rada pieejamākus izglītībai piemītošo simbolisko kapitālu. No tā izriet, ka, palielinoties izglītības iespējām, simboliskā kapitāla loma samazinās, jo tā kļūst pieejamāka visiem, kas attiecīgi pavairo konkurenci.
Apkopojot iepriekšminēto informāciju, secinu, ka simboliskam kapitālam mūsdienu izglītības procesā ir būtiska loma, ņemot vērā arī faktu, ka tam piemīt daži pretrunīgi aspekti. Manuprāt, simboliskā kapitālam ir ļoti liela loma izglītības procesā, taču ne tik liela, kāda tā bija, piemēram, piecpadsmit gadus atpakaļ, ko pierāda simboliskā kapitāla atribūtu viltošanas popularitātes pieaugums. Taču apšaubāmie simboliskā kapitāla momenti nav tik plaši pazīstami un izplatīti Latvijā kā simboliskā kapitāla vērtība un nozīmīgums, kas atspoguļojas simboliskā kapitāla veidotajās funkcijās. Proti, simboliskais kapitāls izglītības procesā nodrošina tās īpašniekam tādas sabiedrībā atzītas vērtības kā autoritāte, prestižs; tas paplašina iespējas apgūt politiskos un ekonomiskos labumus, kā arī iegūt atzinību kultūras sfērā, kura ir cieši saistīta ar simbolisko kapitālu. Bez tam, neleģitīmi iegūts simboliskā kapitāla atribūts bieži vien ir kontrastā ar tā īpašnieka manierēm, zināšanām, kompetenci, kas arī nepieļauj viņa identificēšanu kā līdzvērtīgu ar leģitīmā veidā iegūta simboliskā kapitāla atribūta īpašnieku. Līdz ar to, apskatot simboliskā kapitāla lomu izglītības procesā gan no pozitīvā, gan arī no kritiskā viedokļa, secinu, ka tam ir būtiska loma izglītības procesā Latvijā.
…