Katras tautas un valsts vēsturē ir ideāli, kuras izceļ uz kopējā vēstures fona, par kuriem māca, runā, cildina no paaudzes paaudzē. Kā drošu ķīlu par mūsu Latvijas nākotni mēs no paaudzes paaudzē varam nodot augsti vērtējamu un dārgu mantojumu, kas jāieliek ikkatra sirdī, tā ir cieņa un zināšanas par Jāni Čaksti, tā ir māka izprast un novērtēt viņa darbību latviešu tautas un pēc tam latviešu tautas un valsts labā, tā ir godbijība pret cienījamu valsts politiķi, pirmo valsts prezidentu un latviešu tautas patriotu. Jānis Čakste ir persona, kura dzīve un darbība ir neatraujami un cieši saistīta ar visnopietnākajiem, svarīgākajiem un nozīmīgākajiem notikumiem mūsu tautas dzīvē – Latvijas Tautas padome, Valsts Satversmes sapulce un Satversmes izstrādāšana un ieviešana valsts dzīvē, neatkarīgas valsts dibināšanu un tās pirmajiem soļiem starptautiskajā politiskajā darbībā.
Jānis Čakste (1859–1927) savā mūžā ir ieņēmis vairākas sabiedrībā augsti vērtējamus amatus – advokāts un sabiedriskais darbinieks Zemgalē, Krievijas I Valsts domes deputāts, latviešu bēgļu organizētājs un aprūpētājs Pirmajā pasaules karā, Kurzemes guberņas komisārs, Latviešu Pagaidu nacionālās padomes loceklis, Latvijas Tautas Padomes priekšsēdētājs no 1918. līdz 1920.gadam, Latvijas delegācijas vadītājs Parīzes Miera konferencē 1919.gadā, Latvijas Republikas Satversmes sapulces priekšsēdētājs 1920.-1922.gadā, Latvijas Valsts prezidents no 1922. līdz 1927.gadam.
Mūsdienu vadošajiem politiskajiem spēkiem vajadzētu ņemt piemēru no Jāņa Čakstes, jo viņa vēlme strādāt visu valsts iedzīvotāju kopējā labuma vairošanai ir ideāls paraugs. J.Čakste pārstāvētās politiskās un sabiedriskās vērtības savu lomu nav zaudējušas arī mūsdienās: politiskās kultūras pilnveide un realizācija, sadarbības veicināšana ar jaunatni, atbalsta uz uzticības rašana tautā, prezidentūra pilnīgi neatkarīga no politiskajām partijām. …
