Ar vārdu „jaunlatvieši” apzīmē pirmās latviešu tautas atmodas intelektuāļus, kas darbojās 19. gadsimta 50. – 80. gados. Jaunlatvieši cīnījās par latviešu nacionālās identitātes apzināšanu un saglabāšanu. Jaunlatviešu kustība veidojās ap Tērbatas latviešu studentiem, tai skaitā Krišjāni Baronu, Krišjāni Valdemāru un Juri Alunānu. 1865. gadā Tērbatas skolotāju seminārā sāk strādāt Atis Kronvalds, viņš ir straujākais un ugunīgākais no tautas atmodas vadoņiem.
Tērbatas universitātes latviešu studentu vidū tiek organizēti „Latviešu vakari” un vienā no tādiem Jānis Grīnbergs nāk klajā ar paziņojumu, ka lasot vecāko atskaņu hroniku viņš ir uzgājis, ka aprakstot notikumus 1279. gadā pirmo reizi parādās Latvijas karoga izskats. Šo Grīnberga atklājumu uzņem ar sajūsmu un sarkanbaltsarkans tagad kļūst par Tērbatas literāro vakaru dalībnieku krāsām. Sarkanbaltsarkanās krāsas tiek pieņemtas par latviešu nacionālajām krāsām, vēlāk brīvās Latvijas valsts ar likumu pieņem krāsu samērus un galīgo veidu.
Laika gaitā vācieši un vāciešu aizstāvji, uzzinājuši par šādu latviešu studentu kustības darbību, cenšas to apturēt pasludinot latviešu valodu par „zemnieku valodu” un apgalvojot, ka izglītots latvietis ir neiespējams. Tad daļa vāciešu nāk ar prasību pārvācot latviešus. Tas parāda, ka vācieši baidās no latviešu tautas atmodas, bet tāpat novērtē to par zemu. Atis Kronvalds nāk klajā ...
…