Visatbilstošākā glezna kritērijos bija „Strauts”, kas tapusi 19.gs. 80. gados. Visnotaļ mana mīļākā glezna tā bija, jo nekad nebūtu domājis, ka strauta, gleznas pamatdomas, dzidrumu varētu attēlot tik skaidri un nepārprotami, ka to, momentā ieraugot, varēja saprast, kas tur attēlots. Gluži kā fotogrāfija. Šai ziņā varētu pateikt, ka viņš ir bez maz vai fotogrāfs, nevis gleznotājs, jo šāda gleznu kvalitāte mani pārsteidza ar savu reālistisko sajūtu, ko tās izdvesa.
Tā kā es pats esmu lauku cilvēks, laukos jūtos daudz labāk, arī citiem ieteiktu apskatīt, kaut vai internetā, viņa gleznas.…