Cilvēks dzīvo priekšmetu un parādību pasaulē, ko sabiedrība savā attīstības gaitā aizvien vairāk uzkrāj un paplašina. Visus šos priekšmetus sabiedrība vērtē vai nu pozitīvi, vai negatīvi. Cilvēks šos priekšmetus un parādības apgūst ar tiem saskaroties. Tai pašā laikā audzināšanas rezultātā cilvēks apgūst šo priekšmetu un parādību sabiedrisko vērtējumu. Tādēļ visi cilvēka sakaru ar ārpasauli subjektīvie vērtējumi gūst sabiedrisku ”nokrāsu” (“veiksmīga diena”, “laimīgs cilvēks” utt.). Cilvēkam ir ne tikai vesela zināšanu sistēma par apkārtējo pasauli, bet arī izveidojušos sakaru ar šo pasauli subjektīva vērtēšanas sistēma. Psiholoģijā cilvēka subjektīvo pasaules vērtēšanas sistēmu sauc par jūtām. Jūtu priekšmets var būt jebkura parādība vai lieta. Tā, piemēram, ja cilvēks mīl dzīvniekus, tad tie šajā gadījumā arī ir cilvēka jūtu priekšmets. Gadījumos, kad cilvēks tiekas tieši ar jūtu priekšmetu, viņā notiek jūtu pārdzīvošanas process. Sakaru ar jūtu priekšmetu subjektīvo vērtējumu aktualizācijas procesu sauc par emocijām.
Kas ir jūtas
Jūtas ir emocionālu cilvēka attiecību augstākā forma pie priekšmetiem un parādībām īstenībai, atšķirošās ar relatīvu noturību, apkopotu, ar atbilstību prasību un vērtību, kas ir saformētas viņa personību attīstībā. Atšķirībā no afektiem un situatīvām emocijām, kas atspoguļo priekšmetu un privātu uzdevumu pagaidu vai nosacītu vērtību, kuri pamudina pie lēmuma, jutas nosūtīti uz parādībām, kam ir pastāvīga motivāciju nozīme, un atbild par kopīgu vērsumu darbībai. Emocionāli apkrāsojot parādības, kas znachimie personības prasību, un pamudinot uz aktivitāti pa to apmierināšanu, jutas izpaužas kā to eksistences konkrēti-subjektīva forma. Noturīgu emocionālu attiecību formēšana ir cilvēka attīstības svarīgs nosacījums kā personības, galvenais mērķis un viņa audzināšanas galaprodukts.…
