Izturēšanās un attieksme pret mūsu līdzcilvēkiem, garāmgājējiem, radiniekiem, kolēģiem, svešiniekiem, liek domāt un analizēt cik taisnīgi mēs esam. Pēc Platona un Aristoteļa taisnība ir saistīta ar pašcieņu, godu un uzticēšanos. Toties amerikāņu filozofs Džouz Roulzs uzskata, ka taisnīgums vairāk vērsts tiek uz racionālām vērtībām. Pēc viņa domām taisnīgums ir izteikts divos pamatprincipos. Pirmais pamatprincips nosaka vienlīdzīgas brīvības pamata tiesības, kuras ir izsecinātas un pieņemtas, bet otrs nosaka, ka ir nepieciešams pēc iespējas vienlīdzīgāk sadalīt un pārdalīt līdzekļus par labu tiem cilvēkiem, kuri nav varējuši gūt panākumus īstenojot vienlīdzīgi piešķirtās starta tiesības. Šīs teorijas ir aktuālas un aktīvas mūsdienās. Protams, godprātība, pašcieņa un uzticēšanās(kas ir balstīta uz taisnīgumu) mūsdienās ir kļuvusi par diezgan retu parādību, bet ētiski un morāli stipri cilvēki šīs īpašības uzskata ne tiki par svarīgām dzīvē, bet arī par nozīmīgām savas dzīves sastāvdaļām. Roulza teorijā ir spilgti izteikta dažādu pabalstu izsniegšana bāreņiem, invalīdiem, cilvēkiem, kuriem ir grūtības sasniegt augstus mērķus. Uzskatu, ka šī ir taisnīga rīcība un te atkal mijiedarbojas jautājums kā cilvēks jūtas sabiedrībā ir taisnīgi palīdzēt cilvēkiem ar grūtībām, pie kurām galvenokārt viņi nav vainīgi. Un šeit var atspoguļot morāles zelta likumu „Nedari otram to, ko negribi, lai pašam dara; dari citam to, ko tu gribētu, lai pašam dara” un te ir taisnīgi palīdzēt otram un gribēt sajust palīdzību arī mirkļos, kad Tev pašam ir nepieciešama palīdzība. Lai cilvēks būtu taisnīgs ir lietas, kas ir ļoti nepieciešamas un taisnīga cilvēka rādītāji- kauna jūtas, sirdsapziņa, atbildība.…
