Kā man runāt par ētiku 21.gadsimtā jeb jauni jautājumi uz plaknes

Par to runā arī trešā no autoriem, kurus novērtēju kā 21.gadsimta cilvēkam tuvākos, Maija Kūle. Viņa lieto „nekādības” jēdzienu, lai raksturotu mūsdienu cilvēku. Nekādība ir stāvoklis, kādā dzīvo mūsdienu cilvēks, tā ir viņa pasīvā, atsvešinātā attieksme pret pasauli sev apkārt. Šī nekādība rodas no orientācijas trūkuma, dzīve uz plaknes rada vienaldzību. Runājot par nekādo cilvēku, kurš ir pilnīgs pretstats Nīčes pārcilvēkam, man jāatceras reiz tīmeklī nejauši uzieto „Nogurušās paaudzes – paaudzes „0” - manifestu” . Tas ir anonīms dokuments, kas klīst pa virtuālās pasaules ceļiem, gan sava satura, gan formas ziņā lieliski parādot 21.gadsimta nogurušā cilvēka fenomenu. „Postmodernā laikmeta garam ir rūgtuma nianse,” rakstīja Liotārs. Šī manifesta 28 punktos šis rūgtums izpaužas visā pilnībā. Manifests sākas ar paaudzes, par kuru tas runā, raksturojumu: „Tie, kam nekas vairs nav atstāts īsts – nekas, ko zaudēt, nekas, ko atklāt. Tie, kas saņēmuši pasauli glītā, bezpersoniskā fasējumā. Tie, kas nesaprot uz sevi liktās pretrunīgās cerības, līdz beidzot vairs tās neattaisno – ne savas, ne citu. Tie, kas cenšas atrast atpakaļceļu uz vērtībām, līdz, to neatraduši, meklē vairs tikai aiz inerces, cenšoties būt ĪSTI vismaz paši sev.” Seko 28.punkti, daži no tiem nopietni, daži mazāk nopietni, bet visi raksturo 21.gadsimta cilvēka dzīvesveidu un pasaules uzskatu. Visu manifestu caurvij sauciens pēc īstenības. Šis manifests ir pretošanās simulakru pasaulei, pretošanās mediju varas pasaulei, pasaulei, kura izplūst „uz plaknes”.
Nobeigumā vēlos teikt, ka iepazīšanās ar pagātnes domātāju uzskatiem par ētiku var būt noderīga mūsdienu ētikas izpratnē, jo šodiena ir tik raiba un daudzšķautņaina kāda tā ir, pateicoties visām pagātnes idejām un notikumiem, kas mīt mūsu domāšanas pieredzē. Ētikas studijas palīdz labāk izprast sevi un gadsimtu, sabiedrību, kurā mēs dzīvojam.
…