Vārds dators (no angļu valodas “computer”) nozīmē skaitļotājs jeb ierīce skaitļošanas darbību veikšanai. Izsekosim kā cilvēce savā attīstībā nonāca līdz tam, ko mēs saucam par datoru.
Pirmatnējais cilvēks skaitīja ar saviem desmit pirkstiem, bet vēlāk sāka izmantot skaitāmās nūjiņas, akmentiņus, atzīmes uz alu sienām u.c.. Cilvēks savā attīstībā nepārtraukti pilnveidoja skaitīšanas metodes. Tas noveda pie pirmajiem skaitīšanas palīglīdzekļiem. Laiks ritēja, cilvēks izgudroja arvien jaunus mehānismus, atklāja jaunus dabas likumus un aizvien biežāk sadūrās ar nepieciešamību daudz, precīzi un ātri skaitīt.
Par pirmās skaitāmmašīnas dzimšanas gadu uzskatāms 1642. gads, kad ievērojamais franču matemātiķis un filozofs Blēzs Paskāls izgudroja ierīci, kas mehāniski veica skaitļu saskaitīšanu. Paskāla mašīna darbojās uz ritentiņu un zobratiņu principa.
1673. gadā Gotfrīds Vilhelms Leibnics uzkonstruēja aritmometru, ar kura palīdzību varēja mehāniski izpildīt 4 aritmētiskās darbības.
Nākamais solis, kas pieteica jaunu posmu skaitļošanas tehnikas vēsturē, bija procesu vadība, izmantojot perfokartes – blīva papīra kartes ar informāciju, kas uz tām atrodas caurumiņu veidā.
Tomēr ne Paskāla mašīna, ne perfokartes nekļuva par mūsdienu datoru priekštečiem. Par tādu kļuva angļu matemātiķa Čārlza Bebidža 1822. Gadā radītā skaitļojamā iekārta, kura bija domāta astronomisko tabulu aprēķināšanai. Vēlāk, 1833. gadā sāka būvēt tā saukto “Analītisko mašīnu”, kuras uzdevums bija izpildīt aprēķinus bez cilvēka līdzdalības. Tai vajadzēja mācēt izprast programmas, kuras tiktu ievadītas ar perfokaršu palīdzību. Viņam bija programmētāja – lēdija Ada Lavleisa, kura strādāja kopā ar Bebidžu un izstrādāja programmas, kas tika ierakstītas, izsitot caurumiņus perfokartēs.
Taču Bebidžs nomira tā arī nepabeidzis šīs mašīnas būvi.
19. gadsimta 90. gados ASV notika tautas skaitīšana. Datu apstrādei nolēma izmantot vācu izcelsmes amerikāņa Hermaņa Hollerīta izgudrotās perfokaršu mašīnas. Var apgalvot, ka ar to sākās datorizācijas ēra. Šajā laikā tika izgudrotas visdažādākās perfokaršu - skaitļošanas mašīnas.
1944. gadā amerikānis Hovards Eikens, balstoties uz Bebidža darbiem, un izmantojot 20. gadsimta tehnikas sasniegumus – elektromagnētisko releju – vienā no firmas IBM uzņēmumiem uzkonstruēja pirmo datoru MARK-1. Datoram bija 3300 releji, kas svēra 5 tonnas un aizņēma veselu istabu. MARK-1 varēja sareizināt 23 ciparu skaitļus sešās sekundēs (salīdzinājumam – mūsdienu dators, kuru mēs varam novietot uz normāla lieluma rakstāmgalda, var izpildīt 3 miljonu operāciju sekundē).
…
