Kad zinātniskā žurnālistika ir aizraujoša: Mērot auditorijas apbrīnu lasot zinātniskus rakstus

Apbrīna – pārdzīvojums, saviļņojums, kuru rada kas izcils, ievērojams, neikdienišķs un kurš izpaužas cieņā, godbijībā, arī pārsteigumā. Tā ir viena no emocijām, kas zinātniskajā sfērā svarīga, lai iegūtu un noturētu auditorijas uzmanību. (Landrum u. c. 2022) Pētāmajā rakstā Ešlija Lendruma, Kristina Janeta, Kelsija Opata un Hetera Akina aplūkoja to, cik lielā mērā lasītājam zinātnisks raksts spēj izraisīt apbrīnu, izmantojot vērtēšanas skalu “Awe Experience Scale (AWE-S)” un SAM vērtēšanas skalu. Ar zinātnisko žurnālu darbinieku palīdzību tika izvēlēti 7 dažādi zinātniski raksti, kas pēc profesionāļu domām spētu lasītājos izraisīt apbrīnu, kā arī viens “ierasta stila” zinātniskais raksts. Pētījumā aptaujāti 2088 respondenti. Šajā gadījumā demogrāfiskie dati tiek ievākti, taču netiek izmantoti secinājumiem un datu analīzei. Pētījums attiecas uz dažādām auditorijas grupām, lai iegūtu rezultātus, kā izvēlētie stāsti ietekmē respondentus. Pētījuma mērķis – labāk izprast, kāda zinātniskā literatūra spēj aizraut lasītājus. Izrietot no izlasītā raksta, var aplūkot tādus argumentus kā – asociācijas starp AWE-S skalu un Facebook reakciju “Wow” (latv. “Oho”!) – reakciju var asociēt ar AWE-S skalas kategoriju “nepieciešamības izprast”; pētāmās problēmas ierobežojumi – izvēlētā Facebook reakcija nav visefektīvākais raksturojums apbrīnas emocijai, psihofizioloģiskās daļas trūkums pētījumā un nepieciešamība pēc rakstu skaita papildināšanas; kā arī apbrīnas izjušana atkarībā no intereses par zinātni – statistika Latvijā zinātnes sfērā un zinātnes attīstība Latvijā.…