Kādas atšķirības izglītībā, reliģijā, etniskā sastāvā radās Latvijā jaunos laikos un kāpēc?

Kā mēs zinām, no sākuma latvieši ticēja dabas dieviem. Vēlāk 12.gs. Latvijā ieradās bīskapi no Vācijas, un notika latviešu piespiedu pievēršanās kristīgajai ticībai. Tā kā Latviju pārvaldīja vācieši, latviešiem nekas cits neatlika kā pievērsties jaunajai ticībai. Bet ne vienmēr latvieši bija ar to mierā. 16.gs. sākumā Eiropā sākās kustība pret katoļu baznīcu. Tās iespaidā arī Latvijā sākās reformācijas. Andreass Knopkens vēlējās pārveidot baznīcu, un 1522.gadā viņš piesita pie baznīcas durvīm savas tēzes un sāka diskusiju ar katoļu baznīcas piekritējiem. Drīz vien sākās svētbilžu grautiņi- cilvēki ielauzās katoļu baznīcās, iznīcināja altārus un svētbildes, kas pēc latviešu domām, simbolizēja katoļu baznīcas varu. Reformācijas rezultātā 1554.gadā Valmieras landtāgs pieņema lēmumu, ka muižnieki var izvēlēties, kura baznīca pastāvēs viņu pārvaldītajā teritorijā- luterāņu vai katoļu. Šāda tipa kompromisu sauc par ticības brīvību. Pēc poļu-zviedru kara (no 1600. līdz 1629.gadam), katoļu baznīcas zaudēja savu ietekmi, lai to atkal stiprinātu, uz Latgali devās jezuīti. Kontrrevolūciju atbalstīja poļu valdība un aizliedza luterāņiem ieņemt daudzus amatus, luterticība Latgalē izzuda.…