Kādi ir Latvijas pozitīvie un negatīvie apstākļi, iestājoties Eiropas Savienībā?

1.Eiropas Savienības (ES) atbalsta fondi veicinās uzņēmējdarbības attīstību kopumā. ES atbalsta saņemšana nozīmēs uzņēmējdarbības tālāku atvieglošanu un vienkāršošanu. Samazināsies darījumu izmaksas, izzudīs valūtas risks darbībai ar eiro, būs pieejams integrētais naudas un finanšu tirgus, kurā turklāt ir zemākas procentu likmes aizdevumiem. Stiprāka konkurence veicinās efektīvāku saimniecību un nāks par labu patērētājiem ar zemākām cenām un augstāku kvalitāti. Uzņēmumu vidū lielākie ieguvēji būs daudznacionālie uzņēmumi, kam būs stimuls un iespējas atvērt savas pārstāvniecības un ražotnes citās ES dalībvalstīs. Jaunas iespējas pavērsies arī vietējiem uzņēmumiem, kas ir gatavi konkurēt vienotajā Eiropas tirgū, kā arī tiem, kas darbojas specializētās šaurās nozarēs. Uzņēmumu apvienošanas tendence, arī to pārdošana ārvalstu investoriem turpmāk varētu pastiprināties.
2.ES paplašināšanās rezultātā tiks izveidots lielākais pasaulē vienotais tirgus ar vairāk nekā 500 miljoniem patērētāju. Tādejādi, iekļaujoties ES, Latvijas uzņēmēji varēs realizēt savu produkciju 15 ES dalībvalstīs, Eiropas brīvās asociācijas valstīs (Norvēgija, Šveice, Lihtenšteina, Islande), kā arī pārējās 9 ES kandidātvalstīs, izmantojot tās priekšrocības, ko sniedz brīva preču, pakalpojumu, darbaspēka un kapitāla kustība.
3.Saskaņā ar Eiropas Kopienas līgumu Latvijā būs spēkā ES piemērotie tirgus aizsardzības pasākumi pret trešajām valstīm (antidempings, aizsardzība pret subsidēto importu, kā arī importu pieaugošos apjomos). Tas nozīmē, ka atsevišķi vietējie ražotāji būs labāk aizsargāti no citu valstu importa. Attiecībā uz precēm, kuras tiek importētas Latvijā un kuras izmantotas tālāk pārstrādājošā rūpniecībā, uzņēmējiem ir būtiski novērtēt, cik lielā mērā ES piemērotie tirgus aizsardzības pasākumi ietekmēs katru konkrēto uzņēmējdarbību. …