Kangara tēls eposā „Lāčplēsis” nav vis bijis tas labais, bet gan ticis attēlots kā pretstats eposa galvenajam varonim - Lāčplēsim. Kamgars bija vientuļnieks un dzīvoja Kangaru kalnos, liela meža vidū, līdz Līkcepure tam draudēja ar nāvi un tas nozvērējās:
„Es apņemos pilnīgi Pērkonu aizliegt.
Un par savas tautas nodevēju palikt.”
Kangars šo zvērestu netika lauzis, tāpēc kļuva par Lāčplēša pretinieku un konkurentu. Pretstatu vislabāk vcar ievērot eposa rindās, kurās Lācplēsis dara ko labu, un neko negaida par to, savukārt, Kangars neko nevēlējās darīt tāpat vien. „Tauta, tēvzeme – negribu būt varonis tāds, kuram pašam ir lielākais grūtums, raizes un posts jācieš”.
Kangaram tāpat kā Lāčplēsim uz pleciem gulēja apmetnis. Viņa skats bija atbaidošs. Seja vienmēr ļoti bāla un neapmierināta.
…